DOMU PĒRLES

Autoru kopkrājums “Ilgas skan” ir kā poētiska mozaīka, kas apvieno vairāku autoru dvēseles stāstus, kuros caur liriskām rindām izskan ilgas, mīlestība, skumjas un cerība. Šis krājums ir kā ceļojums cauri cilvēciskām emocijām, kas savijas ar dabas tēliem un simboliku, radot dziļi personisku un reizē universālu pieredzi.

• Agitas Freibergas dzeja izceļas ar maigu, bet spēcīgu tēlainību, kurā mīlestība un ilgas tiek attēlotas caur dabas motīviem. Agitas valoda ir plūstoša, un tās ritms atgādina elpošanu, kas lasītāju ievilina dziļās pārdomās par attiecībām un esību.
• Aijas Celmas dzeja ir kā sapņu un realitātes robežlīnija, kurā mīlestība tiek glorificēta caur gaismas un tumsas kontrastiem. Viņas darbos jūtama viegla melanholija, kas apvienota ar cerību. Aijas dzeja ir intīma, taču tā runā par plašākām tēmām – zaudējumu, atmiņām un atkal-atrašanu.
• Ināras Mālkalnietes dzejoļi ir piesātināti ar eksistenciālām pārdomām un skumju niansēm. Viņas darbi atklāj vientulības un ilgu pretrunas, kurās sirds meklē laimi, bet bieži sastopas ar neizpildītām cerībām. Ināras valoda ir bagāta ar metaforām, kas rada spēcīgas vizuālās ainas, piemēram, par ziediem, kas izkaisīti vējā, vai taureni, kas nes prieku.
• Antras Siliņas darbi krājumā ieņem īpašu vietu ar savu introspektīvo dziļumu un smalko emocionālo niansēšanu. Viņas dzeja, atklāj iekšējo cīņu starp pagātni un tagadni, kur ilgas pārvēršas par degošām atmiņu liesmām, kas gan silda, gan dedzina. Antras valoda ir kodolīga, bet piesātināta ar metaforām. Tas rada sajūtu par klusu pretestību likteņa viltībām, kur skumjas netiek glorificētas, bet gan godīgi izdzīvotas, aicinot lasītāju atpazīt savas paša ilgas.
• Irēnas Ločmanes dzeja izceļas ar filozofisku dziļumu un ritmisku plūdumu. Viņas darbi, runā par mīlestības nematerialitāti un tās klātbūtni dvēselē. Irēnas valoda ir kā mūzika – tā vijās, elpo un aicina lasītāju ieklausīties sevī, meklējot atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem.

“Ilgas skan” ir krājums, kas uzrunā lasītāju ar savu emocionālo patiesumu un tēlaino valodu. Tas ir kā dialogs starp autoriem un lasītāju, kurā katrs var atrast kaut ko personisku – vai tā būtu mīlestības ilgas, zaudējuma sāpes vai cerība uz jaunu sākumu.

Ar cieņu,  

Dace Junemane